Sākums
Lilijas
Liliju sējeņi
Dienziedes
  Divkrāsu
  Kremkrāsā
  Dzeltenas
  Oranžas
  Sarkanas
  Violetas
  Rozā
  Audzēšana
Mans dārzs
Mani foto
Saites

Dienziežu (dienliliju) audzēšana


Dienziedes (dienlilijas) – inteliģento sliņķu puķes



Kad sāku rakstīt šo rakstu, secināju, ka par dienziedēm (dienlilijām) nepavisam nav viegli rakstīt. Kāpēc gan? Tas tāpēc, ka – godīgi sakot – dienziedes labi aug un zied pat tiem dārzniekiem, kuri par tā gandrīz neko nezina. Nu ko tad tur daudz stāstīt? Dienziedes (dienlilijas) ir vienas no tām retajām dārza puķēm, kas „aug kā nezāles”. Atliek tikai dienziedes stādu iestādīt, un tad par to drīkst aizmirst. Pēc tam daudzus daudzus gadus tas priecēs mūs ar saviem krāšņajiem ziediem, jo gadu, jo kuplāk. Šo iemeslu dēļ arvien vairāk dārzu entuziastiem dienziedes (dienlilijas) kļūst par iemīļoto puķi. Pēdējos gados interese par dienziedēm jūtami aug, un arvien vairāk un vairāk gan pieredzējuši dārzkopji, gan iesācēji tās stāda savos dārzos.

Tomēr nav jau gluži tā, ka nebūtu pavisam nekā, ko par dienziedēm (dienlilijām) pastāstīt.

 Praktiski neiznīcināma puķe
 Vai tas nozīmē, ka dienziedes augs pilnīgi jebkur un jebkādos apstākļos?
 Mēslošana un mulčēšana
 Kā un kad pārstādīt, pavairot un dalīt dienziedes?
 Kur un kā iegādāties dienziedes?
 Slimības un kaitēkļi
 Biežāk uzdotie jautājumi


Praktiski neiznīcināma puķe.


Daži piemēri no dzīves: reiz, pirms dažiem gadiem, šī raksta autors jūlijā bija sagatavojis pārdošanai dienziežu (dienliliju) stādus. Tie bija iesaiņoti polietilēna maisiņos tā, ka sakne ir maisiņā, bet laksts - ārā. Kā gadījās, kā ne - daži maisiņi ar stādiem tikai aizmirsti piesaulītē pie šķūņa stūra. Kad nākamā gada jūlijā, pļaujot zāli, tos nejauši atrada, stādi izrādījās dzīvi ar zaļiem asniem. Iestādīti dārzā, tie drīz saņēmās un tagad jau ir lieli ceri.
   Otrs gadījums: dobē pietrūka vietas, un lauka malā uz takas palika neiestādīts dienziežu cers. Šī šķirne man bija daudz, tāpēc par to īpaši nebēdāju. Tomēr nākamajā gadā biju pārsteigts, ka neiestādītais cers bija ielaidis zemē saknes, sazaļojis un ziedēja tāpat kā pārējie, iestādītie stādi.
   Trešais gadījums: reiz gadījās būt laukā, kur pirms vairākiem gadiem bija audzētas dienziedes (dienlilijas). Tur tagad bija izveidojusies pļava, kurā lekni zēla usnes, smilgas un dažādas pļavu puķes. Un pa vidu tām lepni ziedēja arī dažas uz lauka nejauši palikušas dienziedes – bez aprūpēšanas un ravēšanas, bez laistīšanas un mēslošanas. Dienziežu (dienliliju) lielie un skaistie ziedi Latvijas pļavā izskatījās neparasti un pat mazliet eksotiski. Tas pierāda, ka dienziedes spēja konkurēt pat ar visagresīvākajām nezālēm. Tomēr tas nenozīmē, ka dienziedes (dienlilijas) pašas būtu agresīvas. Tās nedzen tālus pazemes dzinumus, tās paliek uz vietas tur, kur ir iestādītas, un, ja vēlamies tās pārstādīt, tad vajag tikai labu lāpstu un nedaudz muskuļu spēka izrakšanai.
Uz augšu

Vai tas nozīmē, ka dienziedes augs pilnīgi jebkur un jebkādos apstākļos?


Gluži tā vis nav. Dienziedēm (dienlilijām) patīk saule! Vislabāk tās augs un ziedēs saulainā vietā. Arī ēnainā vietā tās labi aug, tomēr ziedu skaits tur nebūs tik liels. Lai gan dienziedes labi pacieš sausuma periodus, tomēr tām patīk mitrums. Mitrākā vietā tās saaugs kuplāk un ziedēs ražīgāk. Tas nenozīmē, ka dienziedes (dienlilijas) nevar stādīt un audzēt baltā kāpu smiltī. Vienkārši smiltis ir jāielabo ar kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem un ir jālaista. Smagākā mālainā augsnē dienziedes jūtas pavisam komfortabli. Tomēr augsnei būtu jābūt ielabotai ar trūdvielām. Gluži plikā mālā dienziedēm (dienlilijām) vienkārši pietrūks barības vielas. Arī kūdrainās vietās dienziedes jūtas labi. Princips ir viens: ja kaut kas jūsu dārziņā aug, tad tur augs arī dienziedes (dienlilijas).
Uz augšu

Mēslošana un mulčēšana.


Ja gribam, lai mūsu dienziedes straujāk aug un bagātīgāk zied, tad varam veltīt tām nedaudz uzmanības un pavasarī pēc sniega nokušanas, bet pirms vēl asni ir pastiepušies, dienziedes (dienlilijas) var nokaisīt ar kompleksajiem minerālmēsliem. Šeit izvēle ir diezgan plaša, un var lietot tos pašus minerālmēslus, ko izmanto visa pārējā dārza mēslošanai. Raksta autors izmanto Yara Mila Complex (zilganzaļas granulas), izbārstot vienu nelielu saujiņu uz 3 – 4 stādiem. Dienziedes nav pārāk jūtīgas pret minerālmēsliem, tādēļ šajā ziņā nav jābaidās. Dienziedēm (dienlilijām), ka jau vairumam augu, patīk mitrums pie saknēm. Tāpēc labi noder mulča. Mulčēt var ar kūdru vai mizu mulču. Tas palīdz arī nomākt nezāles, kamēr stādi vēl maziņi. Pēc vairākiem gadiem, kad stādi jau lieli un izveidojuši ceru, tie ar savām lapām noēno savu tiešo apkārtni un neļauj augt nezālēm.
Uz augšu

Kā un kad pārstādīt, pavairot un dalīt dienziedes?


Ja gribam dienziedes (dienlilijas) pavairot, visvieglāk tās pārstādīt un sadalīt ir tad, ja tās augušas vienā vietā ne ilgāk par 2-3 gadiem. Dienziežu ceru ar lāpstu vai dakšām izrok, nobirdina lieko zemi un, ar rokām stingri saņemot stādus pie sakņu pamatnes, tos groza un kustina, līdz atsevišķie stādi sāk atdalīties. Ja stādi pārāk stingri turas kopā, tad ar ūdens strūklu no saknēm izskalo zemi un ar asu nazīti stādus atdala. Ja ir jāsadala liels, daudzus gadus audzis cers, tad nevar žēlot atsevišķus asnus. Lielo ceru gluži vienkārši ar lāpstu pāršķeļ un sadala tik daļās, cik nepieciešams. Lielu dienziežu (dienliliju) ceru sadalīt atsevišķos stādiņos pavairošanai būs ļoti grūti, tāpēc jāapsver, vai nav prātīgāk to atstāt tur, kur tas ir un iegādāt kādu jaunāku, modernāku šķirni. Parasti dienziedes var pārstādīt visu cauru gadu. Tomēr visērtāk to darīt agri pavasarī vai rudenī. Var stādīt arī ziedēšanas laikā vai pēc tā. Latvijā selekcionētām un izturīgām šķirnēm būtībā ir vienalga, kad tās pārstāda. Savukārt importētās šķirnes, kas nav pārbaudītas Latvijas klimatā, jāstāda ar tādu aprēķinu, lai līdz ziemai tās paspētu kārtīgi iesakņoties, t.i., ne vēlāk par septembri.
Uz augšu

Kur un kā iegādāties dienziedes (dienlilijas)?


Dienziežu stādus piedāvā gan Latvijas audzētāji un selekcionāri, gan arī lielveikali. Tās var pasūtīt arī internetā. Visdrošāk stādus iegādāties no Latvijas audzētājiem, jo tie piedāvā jau pārbaudītas un Latvijas klimatam piemērotas šķirnes. Tāpat no audzētājiem iespējams iegādāties lielāka izmēra stādus ar vairākiem dzinumiem, kas nodrošinās ziedēšanu jau pirmajā gadā. Audzētāju piedāvātie stādi nekad nebūs iekaltuši, kā tas mēdz gadīties ar lielveikalos piedāvātajiem, krāsainajās paciņās iepakotajiem stādiem. Lielveikali galvenokārt piedāvā sortimentu, kas pavairots un iepakots Holandē. Pieredze rāda, ka lielās Holandes stādu izplatītājfirmas mēdz nevērīgi izturēties pret šķirņu atbilstību uz etiķetes norādītajam nosaukumam. Vēl jāņem vērā, ka Holandē klimats ir daudz maigāks nekā Latvijā. Daļa šķirņu, kas Holandē ir pilnīgi ziemcietīgas, var nebūt ziemcietīgas Latvijā. Tāpat ir ar stādu iegādi internetā. Pirms pasūtīt stādus, jāpārliecinās, vai konkrētā šķirne ir Latvijas klimatam piemērota. Amerikā stādu ziemcietības raksturošanai izmanto iedalījumu klimata zonās. Latvijai aptuveni atbilst 4. klimata zona. 3. zonai piemēroti augi ziemo arī Igaunijā un Somijā. Latvijai diez vai būs piemērotas liela daļa Floridā radītās šķirnes.
Uz augšu

Slimības un kaitēkļi.


   Te uzreiz jāsaka, ka, izvēloties Latvijas klimatam piemērotu un izturīgu šķirni, praktiski nebūtu jāuztraucas ne par kādām kaitēm. Slimības – ar retiem izņēmumiem - parasti skar vājākās šķirnes.
Visbiežāk sastopams t.s. „resno pumpuru kaite”. Pirms dienziežu (dienliliju) ziedēšanas redzams, ka pirmie lielākie pumpuri ir nedabīgi resni un gandrīz apaļi, gluži kā piepūsti. Ja tos pāršķeļ, iekšā var atrast sīkus, caurspīdīgus kāpuriņus. Šis kaitēklis bojā tikai pirmos pumpurus. Tomēr vēlams bojātos pumpurus nolasīt un sadedzināt. Lielu postu kaitēklis parasti nenodara.
   Jūtīgākām šķirnēm, kuras mazāk piemērotas Latvijas klimatam, dažkārt pūst sakņu kakliņš (crown rot). Atrokot dienziedi, redzams, ka kakliņš ir iepuvis un mīksts, un gaisā jūtama tāda kā skābu kāpostu smaka. Nekavējoties slimais augs jāizrok, ar nazīti uzmanīgi jānotīra visas mīkstās, iepuvušās daļas, jānoskalo zem ūdens strūklas un jānoliek saulē apžāvēties. Tieši saules stari ir labs dezinficētājs. Augs jāpatur saulē vairākas dienas. Tas drīkst pat nedaudz savīst. Tad jāiestāda citā vietā. Tomēr vislabākais un visradikālākais līdzeklis pret kakliņa puvi ir pareiza šķirņu izvēle. Izturīgās šķirnes ar to vispār neslimo.
Uz augšu

Biežāk uzdotie jautājumi.



   Vai dienziedes (dienlilijas) pa ziemu jārok ārā?
   - Nē, nav jārok. Dienziedes, it īpaši Latvijā selekcionētās, iztur pat visbargāko salu.

   Vai dienziedes (dienlilijas) ir ziemā jāsedz?
   - Latvijā selekcionētās šķirnes un tās ārzemju šķirnes, kas Latvijas klimatā ir sevi pierādījušas, ziemā nav jāsedz. Tomēr, iegādājoties jaunumus no Amerikas vai Holandes, var gadīties šķirnes, kas ziemā būtu sedzamas. Pārsvarā sedzamas būtu mūžzaļās šķirnes.

   Vai dienziedes patiešām zied tikai vienu dienu? Cik ilgi tās zied?
   - Katrs dienziedes (dienlilijas) zieds patiešām zied tikai vienu dienu. Tomēr jāņem vērā, ka uz viena ziedkāta ir 15 – 35 pumpuri. Tie atveras pakāpeniski, viens pēc otra. Tas nozīmē, ka dienziedes ir ļoti ilgi ziedoša puķe.

   Kad pēc iestādīšanas tās ziedēs?
   - Jo lielāks stāds, jo vairāk sakņu, jo lielāka iespēja, ka dienziede (dienlilija) ziedēs jau nākamajā vasarā. Ja stāda veselus cerus ar vairākiem asniem, tad gandrīz noteikti ziedēs nākamajā sezonā. Ja stādīts pavasarī, var uzziedēt tajā pašā vasarā. Dienziedes, līdzīgi kā peonijas, ar gadiem sakuplo arvien vairāk un zied arvien krāšņāk. Jāņem vērā, pa pirmajā gadā pēc iestādīšanas lielu krāšņumu vēl nevar gaidīt.

   Kad zied dienziedes (dienlilijas)?
   - Daļa savvaļas sugu ar sīkiem, oranžiem un dzelteniem ziediņiem ir agri ziedošas – tās zied jau jūnijā. Tomēr vairums moderno lielziedu šķirņu zied no jūlija vidus līdz augusta sākumam.
Uz augšu